No smalkām ziedlapiņām līdz dzeloņainiem ērkšķiem – mežrozītes ir skaistuma un veselības simbols. Mežrozīšu augļi parasti ir sarkani oranžā krāsā. Atšķirībā no rozēm, kas zied pavasarī un vasarā, tās parasti zied rudens sākumā vai vidū.
Ar barības vielām bagātie mežrozīšu augļi ir izpelnījušies uzmanību, pateicoties savai lomai veselībā un skaistumā. Šie augļi ir viens no koncentrētākajiem C vitamīna avotiem.
Mežrozītēs esošie vitamīni, minerālvielas, organiskie savienojumi un citas būtiskas uzturvielas ir ļoti spēcīgas! Daži no šiem labvēlīgajiem komponentiem ir C, A, E un B vitamīnu kompleksi, kā arī minerālvielas, piemēram, kalcijs, dzelzs, selēns, mangāns, magnijs, fosfors, kālijs, sērs, silīcijs un cinks. Turklāt tādi organiskie savienojumi kā likopēns, pektīns, luteīns un beta-karotīns ir arī ļoti spēcīgi un nepieciešami organismam. Antioksidantu komponenti, tostarp flavonoīdi, fitoķīmiskās vielas un karotinoīdi, arī veicina to ieguvumus veselībai.
Mežrozītēs atrodamais iespaidīgais C vitamīna daudzums ir viens no labākajiem komponentiem imūnsistēmas stiprināšanai. C vitamīns stimulē balto asins šūnu veidošanos, kā arī ir būtisks astmas profilaksei un vispārējai elpceļu veselībai. Mežrozītes noder saaukstēšanās gadījumos, jo tajāss ir liels C vitamīna daudzums.
Ir zināms, ka rožu augļos esošās dažādas skābes, kā arī pektīns, stimulē urinēšanu. Kā diurētisks līdzeklis tie var palīdzēt izvadīt no organisma toksīnus, kā arī lieko sāli, šķidrumu un pat taukus.
Otrā pasaules kara laikā Lielbritānijas valdība izmantoja novāktos mežrozīšu augļus, lai pagatavotu mežrozīšu sīrupu kā C vitamīna avotu, lai aizstātu citrusaugļus, kas nebija pieejami. Mežrozītēm ir dziļas saknes tradicionālās medicīnas vēsturē.
Mežrozītēm ir pikanta garša. No tām var gatavot tēju, želeju, ievārījumu, zupas vai eļļu. To var pievienot arī kokteiļiem, augu sīrupiem un ķermeņa kopšanas līdzekļiem.
Šīs bioloģiskās ērkšķogas žāvē un samaļ kopā ar to sēklām.
