Bolīvijas balanda (Chenopodium quinoa) ir izturīgs augs, kura dzimtene ir Dienvidamerikas Andu augstienes, piemēram, Peru, Bolīvija un Ekvadora. Inki to dēvēja par “mātes graudu”, un kvinoju kultivē jau vairāk nekā 5000 gadu. Mūsdienās to visā pasaulē uzskata par “superēdienu”.
Kvinojas tradicionālā izmantošana
Bolīvijas balanda ir bijis svarīgs pārtikas avots, kas kalnos dzīvojošajiem nodrošināja svarīgas uzturvielas un enerģiju. Tā kā tajā ir daudz olbaltumvielu un tā ir viegli pielāgojama, to bieži vien uzskatīja par labāku par citiem graudaugiem.
Bolīvijas balandai bija garīga nozīme, un pamatiedzīvotāji to izmantoja dažādās reliģiskās ceremonijās.
Bolīvijas balandu dažkārt izmantoja tradicionālajā medicīnā, lai ārstētu tādas kaites kā kuņģa darbības traucējumi un ādas slimības.
Kvinoja pēdējā laikā ir kļuvusi populāra visā pasaulē
Bezglutēna alternatīva – dabiski nesatur glutēnu, tāpēc tā ir droša izvēle cilvēkiem ar celiakiju vai jutību pret glutēnu.
Gremošanas spēja – tiek uzskatīts, ka kvinoja ir vieglāk sagremojama, tāpēc tā ir lieliska izvēle cilvēkiem ar jutīgu gremošanas sistēmu.
Uzturvielas
1. Olbaltumvielas – pilnvērtīgs olbaltumvielu avots, kas nozīmē, ka tās satur visas deviņas neaizvietojamās aminoskābes. Bolīvijas balanda ir īpaši bagāta ar lizīnu – aminoskābi, kas citos augu izcelsmes pārtikas produktos bieži vien ir ierobežota.
2. Diētiskās šķiedrvielas – labs šķiedrvielu avots, kas veicina gremošanu un palīdz regulēt cukura līmeni asinīs.
3. Magnijs – šī minerālviela ir būtiska daudzām organisma funkcijām, tostarp muskuļu un nervu darbībai, cukura līmeņa regulēšanai asinīs un kaulu veselībai.
4. Mangāns – tam ir svarīga nozīme kaulu veidošanās, asins recēšanas un vielmaiņas procesos.
5. Fosfors – ir ļoti svarīgs veselīgu kaulu un zobu veidošanai un uzturēšanai, kā arī enerģijas ražošanai.
6. Dzelzs – satur dzelzi, kas uzsūcas sliktāk nekā dzelzs no dzīvnieku izcelsmes avotiem, bet joprojām ir svarīga minerālviela skābekļa pārnēsāšanai asinīs.
7. Folāts (B9 vitamīns) – ir svarīgs DNS sintēzei, sarkano asinsķermenīšu veidošanai un pareizai augļa attīstībai grūtniecības laikā.
8. Riboflavīns (B2 vitamīns) – piedalās enerģijas vielmaiņā un palīdz uzturēt veselīgu ādu, acis un nervu darbību.
9. B6 vitamīns – svarīgs smadzeņu attīstībai un darbībai, kā arī neiromediatoru un sarkano asins šūnu ražošanai.
10. E vitamīns – šis antioksidants palīdz aizsargāt šūnas no brīvo radikāļu bojājumiem un atbalsta imūnsistēmas darbību.
11. Tiamīns (B1 vitamīns): tiamīns ir svarīgs pārtikas pārvēršanai enerģijā un pareizas nervu darbības uzturēšanai.
12. B3 vitamīns (niacīns): tam ir svarīga loma DNS atjaunošanā un šūnu vielmaiņā.
13. Cinks – piedalās imūnsistēmas darbībā, brūču dziedēšanā.
14. Varš – svarīgs veseliem kauliem un nerviem, kā arī kolagēna un sarkano asinsķermenīšu veidošanai.
15. Kālijs – palīdz regulēt asinsspiedienu, šķidruma līdzsvaru un muskuļu un nervu darbību.
16. Selēns – darbojas kā antioksidants, palīdzot aizsargāt šūnas no oksidatīviem bojājumiem.
Uzmanību
Saponīni – Bolīvijas balandas sēklas dabiski satur rūgtas garšas saponīnus, kurus var noņemt, mazgājot pirms vārīšanas.
Oksalāti – Bolīvijas balanda satur oksalātus, kas, lietojot bieži, īpaši jutīgiem cilvēkiem var veicināt nierakmeņu veidošanos.
Avoti
www.healthline.com
www.medicalnewstoday.com
PIEZĪME. Šeit sniegto informāciju nevar uzskatīt par ieteikumu ārstēšanai vai citiem veselības jautājumiem. Mēs aicinām jūs pieņemt personīgus lēmumus par veselību, pamatojoties uz savu personīgo pieredzi un ņemot vērā dažādus informācijas avotus.
Receptes:
Kvinojas salāti: atdzesētas, vārītu kvinoju vai kvinojas pārslas sajauc ar vārītām vai konservētām pupiņām, ķirbju sēklām, sīpolu lapām un koriandru. Apkaisiet salātus ar savām iecienītākajām garšvielām un garšaugiem.
Brokastu biezputra: vārītu kvinoju vai uzbriedušas pārslas pievieno riekstiem un žāvētiem augļiem.
Zupas ar kvinoju: izmantojiet kvinoju savās iecienītākajās dārzeņu vai putraimu zupās. Aizstājiet ar to parastos rīsus vai pērļu miežus.
